Austrālija un Okeānija
Vīrs no Uguns salas un samoieši: Austrālijas un Polinēzijas pārstāvji
Austrālija – kontinents, ko eiropieši sāka tuvāk iepazīt, pateicoties britu jūrasbraucēja, pētnieka Džeimsa Kuka
(James Cook, 1728–1779) atklājumiem. Lai gan 19. gadsimtā otrajā pusē Austrālijas un tās salu iedzīvotāju – aborigēnu – rekrutēšana dzīvajām izstādēm vairāk saistāma ar Robertu A. Kanigamu (R. A. Cunningham, 1837–1907), kurš sadarbojās ar lielāko šī žanra amerikāņu izklaides industrijas haizivi – uzņēmēju Fīniju Teiloru Bārnumu (Phineas Taylor Barnum,
1810–1891), Latvijas kontekstā šī impresārija uzvārds attiecināms uz afrikāņu trupu uzvedumiem. 1866. gada vasarā afišās un avīžu sludinājumos reklamēts kā vīrs no Uguns-salas (Menschen von der Feuer – Insel) vai Uguns-salas iedzīvotājs
(Der Bewohner der feuer – Insel), Austrālijas piekrastes iedzīvotājs tikās ar publiku gan Rīgā (hipodromā pie Esplanādes un Vecrīgā, Kaļķu ielā 15), gan Jelgavas tirgus placī. Kuplā frizūra, deguna riņķis, kailais tetovētais torss un svārki kā vienīgais apģērbs – tāds reklāmas materiālos attēlots šis, “līdz šim neredzētai cilvēku rasei” piederīgais “dzīvais eksponāts”, apvienojot gan etnisko, gan dīvaiņu (frīku) izrāžu elementus.
Uguns salas iedzīvotājs, kas katru dienu no rīta plkst. 10:00 līdz vakaram plkst. 9:00 aplūkojams pilsētā, Kaļķu ielā Nr. 15, līdz šim neredzētas cilvēku rases pārstāvis saistīs skatītāju uzmanību. Ieejas maksa. 1. vietas 20 kap., 2. vietas 10 kap.
Sludinājums. Rigasche Zeitung. 1866. gada 2. augusts,
Nr. 175, 4. lpp.
Samoa salas eiropiešu interesi saistīja kopš 19. gs. sākuma. Turpmākajās dekādēs salas un to resursi bija amerikāņu, britu un vāciešu interešu objekts. Tā kā visas minētās koloniālās impērijas atbalstīja etnogrāfisko šovu industriju, likumsakarīgas ir samoiešu viesizrādes Eiropā, tai skaitā Rīgā, kurp tos atveda Karls Markvardts (Carl Markwardt, arī Marquardt, 1860–1916). Piebilstams, ka, mainoties koloniālo iekarojumu robežām, 1901. un 1902. gadā Markvardta samoiešu trupa Berlīnes zooloģiskajā dārzā jau uzstājās kā Vācijas impērijas iedzīvotāji.
1896. gada nogales svētku sezonā Salamonska cirkā bija baudāmi samoiešu deju priekšnesumi, kas reklamēti kā “Kreolu balets”. Mūzika un deja ir svarīga samoiešu kultūras sastāvdaļa. Rīgas laikrakstos gan nav konkretizēta informācijas par dejām – sāsā, fa’ataupati, ula vai citām –, ar kurām tieši daiļās samoietes priecēja vietējo publiku zem cirka kupola.
“Kreolu balets – sastāvoša no 30 kairinošām, tikai uz 12 izrādēm pieņemtām Samoa salas iedzīvotājām zem
K. Markwordta kunga vadības, paaugstinātas cenas.”
Sludinājums. Dienas Lapa. 1896. gada 23. decembrī, Nr. 288, 3. lpp.
