Izstāžu organizatori

Līdzšinējie pētījumi liecina, ka lielo etnogrāfisko izrāžu organizētāji sākuši savu karjeru galvenokārt kā eksotisko zvēru piegādātāji zooloģiskajiem dārziem, zvērnīcām un cirkiem. Viņi izmantoja iekopto starptautisko sakaru tīklu gan eksotisko grupu rekrutēšanai, gan viesizrāžu organizēšanai. No etnogrāfiskajā industrijā nozīmīgākajiem spēlētājiem – pasākumu organizatoriem – Rīgā bijuši vismaz četri: Karla Hagenbeka (Carl Hagenbeck, 1844–1913) pusbrālis Džons Hāgenbeks

(John Hagenbeck, 1866-1940) , šveicietis Alberts Urbahs (Albert Urbach), anglis Džons Huds (John Hood), citviet Vuds (Wood) un amerikānis Roberts A. Kanigams (Robert A. Cunningham, 1837–1907), kā arī viens no brāļiem Markvardtiem – Karls Markvardts (Carl Markwardt, arī Marquardt, 1860–1916). Džons Hagenbeks, uzturēdamies Ceilonā (mūsdienās Šrilanka), sadarbībā ar Karlu Hagenbeku izveidoja vairākas singalu trupas un organizēja to viesizrādes Eiropā, tai skaitā Rīgā. Urbahs un Huds organizēja galvenokārt Rietumāfrikas tautu turnejas. Tēmas pētnieki norāda, ka viņu savstarpējā sadarbība un draudzība veicināja arī “trupu” apmaiņu.  Karls Markvardts iepazīstināja rīdziniekus ar saomiešiem. 

​

Dīvaiņu izrāžu organizatori nereti bija paši aktieri, tai skaitā Rīgā (1870) pabijušie Siāmas dvīņi Čangs un Engs Bunkeri (Chang and Eng Bunker, 1911–1874). 1832. gadā brāļi pārtrauca sadarbību ar savu impresāriju – kapteini Ābelu Kofinu (Abel Coffin, 1792–1835) – un savas viesizrādes organizēja paši. Citā situācijā bija Hulija Pastrana (Julia Pastrana,

1834–1860), viņas turneju rīkoja dzīvesbiedrs Teodors Lents (Theodore Lent, miris 1885). Pēc Hulijas nāves viņš turpināja aizsākto praksi – apprecēja ar hipertrihozi sirgstošu dāmu Zenoru (Senora, Senona, 1847–1903), viņas skatuves vārdam pielika Hulijas uzvārdu Pastrana un rīkoja viesizrādes.   

Daudzi šī žanra aktieri pievienojās cirka trupām, ceļoja kopā un pielāgoja savu izrāžu grafiku tām.