Siāmas dvīņi
Rīgā eksponēti vismaz divi pasaulslaveni saaugušo dvīņu pāri. Starp tiem 1870. gada aprīlī brāļi Čangs un Engs Bankeri (Chang and Eng Bunkers, 1811–1874), kas savas izcelsmes vietas - Siāmas (mūsdienās Taizeme) – dēļ visiem saaugušajiem dvīņiem devuši nosaukumu Siāmas dvīņi. Brāļus vienoja šaura ādas strēle paribē, savienojot abu aknas. Neviens ārsts
19. gadsimta vidū neuzņēmās dvīņus atdalošu operāciju. Čanga un Enga dzīve bija apbrīnas vērta, to ekspluatēja arī vietējā vācu prese, sagaidot abus Rīgā, Mazajā ģildē, un arī sekojot tālākajām viņu dzīves gaitām. Brāļu uzņēmība un prasme tirgoties izpaudās pirms viņu iesaistes pasaules tūrē, plantāciju iegādes Ziemeļkarolīnā (ASV) un kļūšanai par savu izrāžu organizatoriem. Apprecot māsas Sāru un Adelaidu (Sarah and Adelaida Yates), abās ģimenēs kopā piedzima 21 bērns. Pēdējās Eiropas tūres laikā brāļus pavadīja dēli – Enga dēls Džeimss (James Montgomery Bunker, 1848–1921) un Čenga dēls Alberts (Albert Lemuel Bunker, 1857–1944). Šādā sastāvā viņi bija arī Rīgā. Brāļu apģērbs bija veidots tā, lai eksponējoties būtu redzama abus vienojošā saite.
1894. gada augustā preses sludinājumi aicināja uz Tirgoņu ielu 17, Rīgā, kur aplūkojamas kopā saaugušās dvīņu meitenes Radika un Dodika (Radhika un Dudhika Nayak, 1888 –1902 un 1903). Tāpat, kā pieredzējušie Bunkeru brāļi, arī mazās meitenes jau bija pabijušas gan Londonā, gan eksponētās Bārnuma un Beilija cirkā ASV. Eiropas un Ziemeļamerikas skatītāju uzmanības piesaistei viņas reklamētas kā Hindu vai Orissa dvīnes. Rīgas publikas pievilināšanai pietika ar apzīmējumu – kopā saaugušās dvīnes. Māsiņas preses uzmanības lokā bija ilgu laiku pēc viņu vizītes Rīgā. Tas saistāms ne tik daudz ar leģendu par abu traģisko dzīvesstāstu, bet gan ar 1902. gadā viņām veikto atdalīšanas operāciju.
“Kopā saauguši dvīņi – māsas – iz Indijas Drissa apgabala aizvakar ar pusdienas braucienu pa Rīgas-Dvinskas dzelzceļu ieradās Rīgā un tiks izstādīti apskatīšanai. Dvīņu māsas tikai 5 gadus vecas, bet prot bez mātes valodas vēl vāciski, angliski un franciski. Viņām kopīgs viducis – te tās saaugušas kopā – 2 galvas, 4 rokas un 4 kājas; citādi tās miesīgi un garīgi labi attīstījušās un aizrāda uz labām gara dāvanām, īpaši svešu valodu iemācīšanā. Viņas saucas Radika un Dodika, un dabūjušas šos vārdus pēc kādā indiešu teikā aprakstītām līdzīgām māsām, kuras tāpat saukušās. Mūsu dvīņu māsas Indijas māņticīgie ļautiņi turējuši par ļaunu garu radījumu un sākuši viņu vecākus vajāt, aiz bailēm, ka viņi tiem ļaunu nenodarītu. Dvīņu vecāki izbēgdami šādām nedibinātām vajāšanām, bija nodomājuši izdarīt paši pie kopā saaugušiem bērniem operāciju, bet policija viņu nodomu vēl laikā izgaisināja, atņemdama tiem šos bērnus un pēc tiesas nolēmuma nododama Bramaņu aizsardzībā un uzraudzībā, kuri šos ievietoja Dzegernauta baznīcā un dēvēja pēc teikā minētajām dvīņu māsām Radika un Dodika.”
A. Kopā saauguši dvīņi. Baltijas Vēstnesis.
1894. gada 19. augusts, Nr. 186, 3. lpp.
Kā vaska figūras panoptikos vai citādi eksponēto kopā saaugušo dvīņu gadījumu noteikti bija vairāk. Tā, piemēram,
1891. gadā Šulca muzejā Jēkaba laukumā bija apskatāmi vārdā nenosaukti Siāmas dvīņi (iespējams, vaska figūras) kopā ar stārķa ligzdu un spīdzināšanas rīkiem.
