Āzija
Āzijas pārstāvji
19. gs. otrās puses un 20. gs. sākuma prese un pasākumu afišas liecina, ka Baltijas guberņu latviešu apdzīvotās daļas pilsētu parkos, tirgus laukumos, cirka ēkās un dīvainību būdās uzstājušies ķīniešu burvju mākslinieki, japāņu akrobāti, indiešu faķīri un čūsku dīdītāji. Tās bija salīdzinoši mazas “dzīvo eksponātu” grupas, kurus piesakot uzsvērta arī viņu etniskā vai, kā toreiz teica, – rases piederība. Skatītāju ziņkāres saistīšanai izmantoja visus līdzekļus, aktieru ārējo izskatu un viņu fiziskās spējas. Āziju pārstāvēja arī singalu etnogrāfiskā grupa, kas divus gadus pēc kārtas – 1888. un 1889. gadā – viesojās Rīgā, Ķeizardārzā. Viņi bija vietējo latviešu un vāciešu publikas mīluļi. Singali bija mēraukla visām sekojošām etnogrāfiskajām izrādēm. Ceilonas (mūsdienu – Šrilakas) iedzīvotāji impresārija Džona Hāgenbeka (John Hagenbeck,
1866-1940) vadībā ieradās Rīgā Eiropas viesizrāžu ietvaros. Singaliem līdzi bija gan ziloņi, gan zebu govis, gan plašs materiālās kultūras objektu klāsts – ēkas, sadzīves priekšmeti, mūzikas instrumenti, ieroči, lai ļautu auditorijai viņus labāk iepazīt. Dzīvnieku iesaiste izrādēs – gājiens, dresēto dzīvnieku priekšnesumi – tās padarīja vēl pievilcīgākas. Publikai bija iespēja vērot kā singalu ikdienu, tā arī viņu koncertuzvedumus – tradicionālās dziesmas, dejas un veiklības paraugdemonstrējumus. Singali, solot naudas balvu, Umurkumura laikā pat izaicināja uz sacensībām vietējos čempionus kārts kāpšanā.
“Ir raiba bilde, raibs skats, tagad Ķeizara dārzā, redzēt šos brūnos stāvus starp 4 elefantiem, cēbiem (Indiešu govīm), kurus viņi arī kā zirgus izmanto. (..) Viņi ir laipni cilvēki, un nekādā ziņā nav uzbāzīgi. (..) Nabaga cilvēkiem ar savām basām kājām un ar plikām rokām, krūtīm un muguru vajag stipri izciest aukstumu, bet aiz lepnuma viņi mums to neizrāda.”
Singalieši Ķeizara dārzā Rīgā. Mājas Viesis.
1888. gada 24. septembris, Nr. 39, 1. lpp.
Abās viesošanās reizēs atšķīrās singalu trupas lielums un sastāvs: 1888. gada septembrī starp 28 trupas locekļiem bija tikai viena sieviete, 1889. gada augustā – no 36 singaliem četras bija sievietes, trupā bija iekļauti arī bērni. Viens no tiem – meitenīte – nāca pasaulē Rīgā. Kā vēsta vietējā prese, fotogrāfs Šulcs jaundzimušo, kā arī citu bērnus un trupas locekļus, ir bildējis. Diemžēl fotogrāfijas līdz šim nav izdevies atrast.
