Rietumāfrika
Rietumāfrikas tautas - ašanti, Dahomejas, amazones, Kanigama un Urbaha “nēģeru trupas“
Rietumāfrikas tautas, kas kā “dzīvie eksponāti” demonstrēti Rīgas (arī Dubultu) pilsētvidē, bija mūsdienu Beninas, Ganas, Gvinejas, Kotdivuāras un Togo iedzīvotāju priekšteči. Visas šīs teritorijas savu bagātīgo resursu – ziloņkauls, zelts, kafija, garšvielas, 19. gs. sākumā – arī vergi – saistīja Portugāles, Vācijas, Francijas, Britu impērijas tirgotāju un politiķu intereses. No to iemītniekiem tika veidotas trupas peļņu nesošajām un koloniālisma ideju pamatojošām etnogrāfiskajām izrādēm, kurās izmantoti stāsti par militārajiem konfliktiem gan starp vietējiem iedzīvotājiem un kolonizatoriem, gan vietējo tautu savstarpējiem uzbrukumiem. Karavīri, amazones, cīņas veidu un kauju atveidojumi – iecienītākie sižeti uzvedumos ar rietumafrikāņu piedalīšanos.
Džona Huda (John Hood) 1889. gada jūlijā Torņakalnā Rīgā un Dubultos izrādītā ašantu trupa, kas sastāvēja no 18 personām – 9 sievietēm, 8 vīriešiem un 1 bērna – bija gaidīta ar lielām cerībām. Iežogotā izrāžu vieta pie Torņakalna teātra ēkas un vācu laikrakstu intriģējošās, dzīvo eksponātu izskatu – jauni, spēcīgas miesasbūves, vīrieši ādas gurnautos un spalvām un ragiem rotātām galvassegām, sievietes kokvilnas svārkos, kas sniedzas līdz ceļiem, un krellēm – aprakstošās publikācijas iekvēlināja auditorijas ziņkārību. Tradicionālo mūzikas instrumentu – “seperevai” (arfai-lautai līdzīgs instruments), sitamo instrumentu un grabuļu – pavadībā tika demonstrētas tradicionālās dejas, dziesmas, kāzu un cīņu iestudējumi.
Impresāriju Roberta A. Kanigama (Robert A. Cunningham, 1837–1907) un Alberta Urbaha (Urbach) uzvārdos dēvētās afrikāņu trupas, attiecīgi “Kanigama nēģeru trupa” un “Urbaha nēģeru karavāna”, kas Rīgā, Ķeizardārzā uzstājās
1895. gada maijā un septembrī, bija salīdzinoši nelielas – Kanigama trupā bija 4 vīrieši un 4 sievietes, bet Urbaha Nanakronas grupa sastāvēja no 16 vīriešiem. Abi iestudējumi, kas programmas ziņā neatšķīrās no citiem, iespaidoja ar tērpiem, aktieru lokanību un veiklību.
“Ķeizara dārzs. Riesberga kungs savai dārza ietaisei ieguvis pavisam oriģinālus māksliniekus, tā saukto Urbaha Nēģeru karavānu no Āfrikas vakara jūras piekrastēm. Viņu ādas krāsa līdzinās glodeņu pelēkajai krāsai un matu krāsa ir dziļi melna. No šiem Nēģeriem kādi 14 vīriešu dzimuma vakar Ķeizara dārzā pirmo reizi uzveda savas tautas dejas, īpaši kara dejas un reliģijas procesijas, savienotas ar dziedāšanu un spēlēšanu pašu darinātiem pirmatnēju laiku vienkāršiem instrumentiem. Tiklab dziedāšana, kā arī spēlēšana ir īsti monotona un pastāv vairāk tikai pārtoņos. Ļoti izveicīgi tie parādījās zobenu vicināšanā un šķēpu sviešanā.”
Iz Rīgas. Baltijas Vēstnesis. 1895. gada 29. septembris,
Nr. 222, 3. lpp.
Līdz šim atpazīstamākā dzīvā izstāde bija Dahomejas amazoņu ciemats Rīgas 700 gadu jubilejas ietvaros. 1901. gada vasaras mēnešos tas bija aplūkojams svētku pasākumu izklaidējošajā daļā – Putnu pļavā, kas bija viena no apmeklētākajām. Urbaha vadītā trupa – 52 personas (29 sievietes un 23 vīrieši) – izsauca pretrunīgas jūtas tās apmeklētājos.
“Otrpus ielas atronas dahomiešu sādža, aiz kuras mūra vai, labāk sakot, sētas “pagāni” sit bungas un dzied savu monotono dziesmu. Publika viņus apciemo diezgan lielā mērā.”
Vietējās ziņas. Dienas lapa. 1901. gada 8. jūnijs, Nr. 127, 5. lpp.
“(..) izvēršas īsta cīņa, jo ar apdullinošiem ieročiem un šausmīgiem rēcieniem Dahomejas mežonīgās sievietes, Āfrikas amazones, kas apvienojušās ar saviem vīriem, metas viena otrai pāri un izcīna īstas cīņas (..). Tiek dejotas arī mežonīgas dejas, šausmīgas mūzikas pavadījumā, melnās acis spīd kā degošas sveces un atkailinātie baltie zobi žilbinoši izceļas pret melnajiem vaibstiem. Taču šo sieviešu vidū ir arī tādas daiļavas, kuras smaidot vēlas pateikt Karmenai: "Esi uzmanīga!"
Šajā jomā Putnu pļava ir visinteresantākais lauks vērotājam, kurš neviļus tiek ierauts dzīvesprieka straumē, jo uz viņu tas skan visos dialektos.”
Von der Jubileumsaustellung. Die Vogelwiese. Düna Zeitung. 1901. gada
8. jūnijs, Nr. 127, 3. lpp.
